Ziņas un notikumi

Klāt ir saraksts ar ASV iecirkņiem kur vares balsot 2012.g.18.feruārī.

Ņujorkā vēlēšanas iecirknis būs atvērts no plkst 7:00 līdz 22:00:

LR Pastāvīgā pārstāvniecība ANO

333 East 50th Street

New York, NY 10022

Pa pastu var arī nobalsot bet lai to darīt jāizpilda pastu balsošana anketu un to jānosūta LR vēstniecībai Vašingtonā līdz 4.februārim.Par pastu balsošanu var lasīt vēl pie www.latvia-usa.org.

Par tautas nobalsošanu var vairāk lasit pie Centrālā vēlēšanas komisijas mājas lapas.

Lai redzēt visu rakstu/pārskatu, lūdzu šeit atvērt pielikto dokumentu

Informācija par 2012.gada 18.februāra tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"

Tautas nobalsošana notiks 2012. gada 18.februārī, sestdienā. Tautas nobalsošana tiks organizēta arī ārvalstīs, kur balsot varēs vēlēšanu iecirkņos vai pa pastu. Par vēlēšanu iecirkņiem ASV vēstniecība ziņos atsevišķi, pēc CVK lēmuma pieņemšanas par ārvalstu iecirkņiem.

Ja vēlētājs vēlas balsot pa pastu, Latvijas vēstniecībā ASV var pieteikties no 2012.g.10.janvāra līdz 4.februārim.

Kā pieteikties balsošanai pa pastu?

Reģistrēties balsošanai pa pastu var no 2012.g.10.janvāra līdz 4.februārim Latvijas vēstniecībā ASV (2306 Massachusetts Ave., N.W., Washington, DC 20008). Lai reģistrētos pasta balsošanai, Latvijas vēstniecībā ASV personīgi vai ar citas personas starpniecību jānogādā iesniegums (skat PDF dokumentu pielikumu šeit apakšā) un Latvijas pilsoņa pase. „Cita persona” var būt gan fiziska persona, gan arī pasta kurjers (piemēram Federal Express, UPS, DHL, pasts).

Uz kurieni jāsūta pieteikums ar pasi?

Pieteikums ar pasi jāsūta uz:

Embassy of Latvia

2306 Massachusetts Ave., N.W.

Washington, DC 20008

Papildas informācija par tautas nobalsošana ir atrodam Centrālās vēlēšanas komisijas mājas lapā –

http://www.cvk.lv/pub/public/

Lai redzēt visu rakstu/pārskatu, lūdzu šeit atvērt pielikto dokumentu

Ja Jums ir bijis konts pie "Latvijas Krājbankas", tad šī informācija varbūt Jums noderēs. Skat klāt pielikto PDF faili.

Ja rodas neskaidrības vai sūdzības par atlīdzību izmaksu un to apmēru vai personas atzīšanu par noguldītāju, aicinām vērsties FKTK. Tālrunis: 67774800 un 67774801. Rakstveidā uz fktk@fktk.lv, Adrese: Kungu iela 1, Rīga, LV-1050, Fakss: 67225755

Lai redzēt visu rakstu/pārskatu, lūdzu šeit atvērt pielikto dokumentu

Mīļie tautieši!

Cienījamie Latvijas goda konsuli!

Man ir liels prieks jūs sveikt ar Latvijas valstiskuma 93.gadskārtu, kā arī 20.gadadienu kopš neatkarības atjaunošanas. Vēlos pateikties jums visiem par jūsu nozīmīgo devumu Latvijas labklājības un atpazīstamības nostiprināšanā pasaulē. Tāpat īpaši apsveicu jaunos goda konsulus Andri Lāci Mičiganā, Robertu Blumbergu Čikāgā, Tāli Sēju Bostonā, Uldi Bērziņu Oregonā, Juri Buņķi Losandželosā, Jāni Boli Rodailendā un Līgu Hoy Sanfrancisko. Ceru, ka jūs varēsiet piedalīties goda konsulu sanāksmē Rīgā, laikā no 2012.gada 5.-.6. jūlijam.

18.novembris ir gaiši un neatkārtojami svētki, kas vieno visas latviešu paaudzes un kopienas tuvās un tālās pasaules valstīs. Šajā dienā, uz brīdi aizmirstot ikdienas rūpes, mēs apceram paveikto un no jauna izvērtējam, ko latviešu tautai nozīmē Latvijas valsts. Šajā ziņā mēs piederam pie laimīgām, gandrīz vai jāsaka, izredzētām tautām un paaudzēm. Vēl pavisam nesen latviešiem sava valsts likās kā sapnis, neaizsniedzams mītisks ideāls. Latvijas valsts vārds vairāk saistījās ar pagātni, nevis ar nākotni.

Pirms divdesmit gadiem sākās jauns laikmets. Baltijas tautas izcīnīja fantastisko uzvaru, atbrīvojoties no totalitārisma žņaugiem. Toreiz mēs bijām vienoti, un mums ir pamats būt lepniem par izcīnīto brīvību. Par to mūs apbrīnoja visa pasaule. Nevardarbīgā „Dziesmotā revolūcija” ir kļuvusi par īpašu fenomenu pasaules vēsturē. Tāpat mēs apliecinājām savu mērķtiecību vēlākajos gados, jaunos apstākļos nostiprinot savu valsti – ar iestāšanos ES un NATO, sakārtojot attiecības ar Krieviju.

Latvijas atdzimšanā Amerikas Savienoto Valstu un tautas loma bija īpaši būtiska . Šī saikne paliek vitāli svarīga arī šodien. Tāpēc Latvija ir un paliks uzticama NATO alianses un ASV sabiedrotā. Nākamgad maijā Čikāgā notiks NATO Samits, kas ļaus no jauna nostiprināt šo militāro savienību un atzīmēt 10.gadadienu kopš Prāgā izskanējušā uzaicinājuma Latvijai iestāties aliansē. Samita vieta nav nejauša, jo Čikāga ir pilsēta ar vislielāko latviešu, lietuviešu un citu Centrāleiropas valstu izcelsmes iedzīvotāju kopienu.

Diemžēl mūsu straujā transformācija radīja arī zināmu eiforiju par to, ka dzīve uzlabosies lineāri, ka dzīves kvalitāte no gada uz gadu tikai pieaugs. Būtiski palielinājās nevienlīdzība ienākumos starp dažādiem sabiedrības slāņiem, pieauga migrācija un samazinājās dzimstība. Nopietnākā kopš neatkarības atjaunošanas ekonomiskā krīze iecirta dziļas brūces mūsu tautas labklājībā, pašapziņā un ticībā saviem spēkiem. IKP saruka gandrīz par ceturtdaļu, migrācijas rezultātā latvieši izveidoja jaunas kopienas Eiropā, Amerikā un Austrālijā. Tomēr mūsu tauta spēja mobilizēties. Atļaušos apgalvot, ka tagad ir pamats cerīgāk raudzīties nākotnē. Krīzes sekas vēl ir jūtamas, bet smagākais posms ir aiz muguras. Ekonomika atguvusi izaugsmi 4,5% apmērā. Turpina augt iekšējais patēriņš un ražošanas jaudas. Pateicoties labvēlīgai starptautiskai konjuktūrai šogad turpināja pieaugt eksports, pārsniedzot pirms krīzes līmeni. Šā gada decembrī Latvijas Valdība beigs aizdevuma programmu ar Starptautisko Valūtas Fondu un Eiropas Komisiju. Valdība izvirzījusi par mērķi līdz 2014.gadam izpildīt kritērijus pārejai uz vienoto Eiropas valūtu – eiro.

Zīmīgi, ka arī politiskajā laukā ir sasniegta jauna attīstības fāze pēc referenduma par 10.Saeima atlaišanu un 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Politikā ienākuši daudzu jauni cilvēki, pārgrupējās vairākas partijas, nomainījās koalīcijas sastāvs. Ir izveidota rīcībspējīga, labēja koalīcija. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nodrošina Valdības pēctecību ekonomikas un finansu jomās. Pateicos par jūsu ieguldījumu saimniecisko sakaru stiprināšanā un atbalstu, gatavojot Latvijas valsts pārstāvju un uzņēmēju vizītes ASV.

Manuprāt, Latvijā ir notikušas vairākas apsveicamas izmaiņas domāšanā un plānošanā. Arvien nostiprinās apziņa, ka nevaram tērēt vairāk nekā pelnām, ka nevaram cerēt uz straujiem, ekstensīviem izrāvieniem. Arvien skaidrāk apzināmies, ka turpmākā izaugsme būs jāpanāk sīvā konkurencē ar citām pasaules valstīm, soli pa solim bagātinot savas zināšanas un pieredzi, kāpinot produktivitāti. Šajā kontekstā esmu gandarīts par dinamiku Latvijas un ASV sadarbībā izglītības laukā. Baltijas un Amerikas Brīvības Fonds veiksmīgi uzsācis pētnieku un stažieru apmaiņas starp augstskolām un uzņēmumiem. Nesen izveidots Latvijas Universitātes atbalsta fonds ASV. Aktīvi uzņem apgriezienus kontakti starp Rīgas Tehnisko Universitāti, Rīgas biznesa skolu un mācību iestādēm ASV. Šie sakari ir viens mūsu nākotnes attiecību balstiem.

Cits piemērs – pozitīvas attieksmes izmaiņas pret tautiešiem ārzemēs. Ir uzsākts nopietns darbs pie grozījumiem Pilsonības likumā, lai plašāk aptvertu mūsu valsts pilsoņu loku. Grozījumus pirmajā lasījumā atbalstīja deviņdesmit četri Saeimas deputāti. Ļoti ceru, šie grozījumi stiprinās piederības sajūtu un juridisko saikni ar senču dzimteni. Aicinu tautiešus pārdomāt šādu iespēju un pēc grozījumu pieņemšanas to izmantot. Turpmāk vēstnieks Rolands Lappuķe koordinēs valdības politiku sadarbībā ar latviešu diasporu. Lai atvieglotu Latvijas dokumentu izsniegšanas kārtību, no 2012.gada sākuma Latvijas vēstniecībā Vašingtonā sāks darboties mobilā pasu iekārta.

Pēc mēneša, proti 6.decembrī atjaunotās Latvijas Republikas neatkarības periods pārsniegs pirmskara Latvijas brīvvalsts laiku. Ar katru gadu mēs tuvojamies maģiskajam gada skaitlim – Latvijas simtgadei. Veidosim Latviju kopā kā plaukstošu, modernu, demokrātisku un tiesisku valsti! Kopsim Latvijas un ASV moderno partnerību 21.gadsimtā!

Andrejs Pildegovics

LR Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ASV un Meksikā

25. jūnijs 2011 23:06 – www.DELFI.lv

Latviešu dokumentālā filma "Ģimenes Lietas" uzvarējusi ASV lielākājā dokumentālo filmu festivālā "Silverdocs", portālu "Delfi" informē filmas režisors Andris Gauja.

ASV dokumentālo filmu festivāla "Silverdocs" pasaules filmu konkurencē bija iekļautas 11 filmas, bet galveno balvu saņēma "Ģimenes Lietas".

"Silverdocs" ir ASV lielākais dokumentālo filmu festivāls, kas notiek netālu no Vašingtonas. Festivāla galvenie atbalstiitāji ir korporācijas "Discovery" un AFI. Festivāls ik gadu saņem aptuveni 2000 filmu pieteikumus.

"Ģimenes Lietas" šobrīd vienlaicīgi piedalās arī Losandželosas filmu festivālā, kas noslēgsies svētdien. Vienlaikus filma piedzīvos Ņujorkas pirmizrādi – Bruklinas festivālā "Rooftop Films"

Par filmu var vairāk lasīt pie http://arsenals.lv/en/a/9285 kā arī pie www.silverdocs.com

12.janvārī Ņujorkā notika pirmizrāde latviešu režisora Māra Martinsona filmai “Amaya” (angļu valodā “Hong Kong Confidential”) sakarā ar filmas pieteikšanu šī gada prestižajai "Oskara" balvai, informē Latvijas Goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš.

Ņujorkā labi pazīstamajā kinozālē “Tribeca Cinemas”, kas pieder kino aktierim Robertam De Niro (Robert de Niro) pulcējās aptuveni 80 ielūgto viesu, to starpā mediju un filmu industrijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Japānas vēstniecībām. Pēc filmas izrādes uz publikas jautājumiem atbildēja filmas režisors Māris Martinsons, filmas producente Linda Krukle un filmas galvenā aktrise, japāņu kino zvaigzne Karoi Momoija (Karoi Momoi), kura īpaši šim gadījumam bija atbraukusi no Japānas piedalīties filmas Ņujorkas un Losandželosas pirmizrādēs.

Skatītāji izteikuši sajūsmu par filmas oriģinālo stāstu, tēlojumu, kā arī par daudznacionālo sastāvu. Māra Martinsona filmu "Amaya" Latvijas kino profesionāļu komisija izvirzījusi kā Latvijas filmu dalībai ASV Kinoakadēmijas balvai kategorijā "labākā ārzemju filma". Šajā kategorijā pieteiktas filmas no 66 valstīm.

2011.gada 25.janvārī tiks nosauktas 5 filmas, kas pretendēs uz galveno balvu un 27.februārī pasniegs “Oskaru” sekmīgākai no tām.

Ņujorkas pirmizrādi filmai “Amaya” palīdzēja organizēt Latvijas Goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš un finansiāls atbalsts izrādes vakaram tika sniegts arī no Latvijas misijas ANO Ņujorkā, ko pārstāvēja vēstnieks Normans Penke. Uz izrādi bija ieradies arī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

Latvija turpina filmas Rīgas sargi aizsākto iniciatīvu un šogad atkal izvirza vienu spēlfilmu ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars par labāko ārzemju filmu (Best Foreign Language Film Award).

ASV Kinoakadēmijas kritērijiem (Special Rules for the Best Foreign Language Film Award) šogad atbilst divas Latvijas spēlfilmas, un nacionālā ekspertu komisija izvēlējās Māra Martinsona filmu Amaya (2010), kuras starptautiskais nosaukums ir Hong Kong Confidential.

Filmas oficiālais seanss Losandželosā  būs 13.janvārī Oskara “akadēmijas” locekļiem kas balsos par filmas kandidatūri.

Māra Martinsona spēlfilma Amaya pirmizrādi piedzīvoja 2010. gada 14. septembrī un kopš 17. septembra skatāma kinoteātros Forum Cinemas un Rīga, tuklāt ar ļoti labiem panākumiem – kinoteātrī Forum Cinemas pēc pirmās nedēļas nogales Amaya ir 2. vietā pēc skatītāju skaita un 7. vietā pēc kases ieņēmumiem (jo biļetes uz šo filmu ir lētākas). Savukārt Lietuvā, kur Amaya pirmizrādi piedzīvoja nākamajā dienā pēc Rīgas, filma šobrīd ir pirmajā vietā gan pēc skatītāju skaita, gan pēc kases ieņēmumiem. Tiesa, Lietuvā šobrīd filmu izrāda no septiņām kopijām un pirmizrāde bijusi jau vairākās pilsētās, bet arī Latvijā tiek plānoti izrādīšanas grafiki citās pilsētās ārpus Rīgas. Starptautiskajā arēnā filmu izplatīs amerikāņu kompānija House of Film.

Par filmu var vairāk iepazīties pie šīs saites tīmeklī:

http://www.youtube.com/watch?v=lQGJemtH5sE

Atrodoties darba vizītē ASV, Valsts prezidents Valdis Zatlers otrdien 21.septembrī piedalījās Latvijas goda konsula Dara Dēliņa organizētajā apaļā galda diskusijā ar ASV finanšu, politiskajiem ekspertiem un mediju pārstāvjiem par ekonomisko un politisko situāciju Latvijā.

Uzrunājot diskusijas dalībniekus, Valsts prezidents informēja par ekonomiskās situācijas izmaiņām Latvijā pēdējā gada laikā. Viņš atzīmēja, ka kopš iepriekšējās līdzīgas tikšanās 2009. gada septembrī Latvijai ir izdevies uzlabot vairākus pozitīvus ekonomiskos rādītājus, kas liecina par ekonomikas atveseļošanos valstī, veikt strukturālās reformas, kas ir palīdzējušas sasniegt nozīmīgu rezultātu, piemēram, izglītības nozarē. Valdis Zatlers norādīja uz politiskās stabilitātes būtiskumu finansiālās disciplīnas valstī nodrošināšanā, kā arī uzsvēra politisko spēku interesi saglabāt valsts ekonomiskās atlabšanas kursa turpināšanu arī pēc vēlēšanām.

Savukārt banku Deutsche Bank, JP Morgan Chase, Barclays Capital un kredītreitingu aģentūras Standard and Poor’s pārstāvji no savas puses pauda atzinīgus vārdus par Latvijas ekonomikas atveseļošanās programmas panākumiem un īpašu uzmanību pievērsta mūsu valsts spējai nodrošināt sociālo stabilitāti, norādot, ka Latvijas tēls ārvalstīs ir uzlabojies. Tomēr vienlaicīgi tika izrādīta interese par turpmākajiem izaicinājumiem Latvijas tautsaimniecības attīstībā, 2011.gada budžeta konsolidāciju un sociālo jautājumu risināšanu. Valsts prezidents arī atbildēja uz jautājumiem par ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu iekasēšanu, kā arī, runājot par enerģētiku, atzīmēja, ka viens no jaunās Latvijas valdības uzdevumiem būs izstrādāt enerģētikas politiku.

Diskusijas laikā tika pārrunātas arī Latvijas un ASV attiecības, kā pozitīvo sadarbības piemēru izceļot ASV nemilitāro kravu tranzītu caur Rīgas ostu uz Afganistānu. Valsts prezidents norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta ASV-Krievijas attiecību „restart” procesā un pozitīvi vērtē gada pirmajā pusē noslēgto START līgumu, kas palīdz nodrošināt ne tikai reģionālo, bet arī Baltijas valstu drošību.

2010.gada 2.oktobrī, sestdienā, Latvijā notiks 10.Saeimas vēlēšanas. Nobalsot vēlēšanās var Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir derīga Latvijas pilsoņa pase.

Kā vēlēšanās var nobalsot ASV dzīvojošie vēlētāji?

ASV dzīvojošiem vēlētājiem ir divas iespējas, kā nobalsot 10. Saeimas vēlēšanās:1) vēlēšanu dienā, 2.oktobrī, personīgi balsot kādā no ārvalstīs vai Latvijā izveidotiem vēlēšanu iecirkņiem;2) nobalsot pa pastu, iepriekš piesakoties Latvijas vēstniecībā ASV, Vašingtonā.

Kur varēs nobalsot vēlēšanu dienā, 2.oktobrī?

10.Saeimas vēlēšanu dienā varēs nobalsot personīgi jebkurā ārvalstīs vai Latvijā izveidotā vēlēšanu iecirknī. Iecirkņi būs atvērti no 7.00 rītā līdz 20.00 vakarā. Ņujorkā varēs balsot:

Latvian Mission to the United Nations

333 East 50th Street

New York, NY 10022

Atgādinām, ka balsot vēlēšanās varēs Latvijas pilsoņi kuŗi vēlēšanas dienā ir sasnoeguši 18.g.v. un kuriem ir derīga Latvijas pilsoņu pase. Vēram uzmanību uz to, ka pase ar derīguma termiņu "BEZTERMIŅA" ir izdota uz personas dzīves un ir derīga balsošanai vēlēšanās. Vēlēšanās NEBŪS iespējams nobalsot, uzrādot personas kodu apliecinājumu izziņu.

Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs ierasties personīgi vēlēšanu iecirknī, lai nobalsotu, ir iespēja pieteikties balsošanai pa pastu Latvijas vēstniecībā ASV (2306 Massachusetts Ave., N.W., Washington, DC 20008).Latvijas vēstniecības ASV darba laiki, kuros varēs pieteikties balsošanai pa pastu, ir noteikti:

Iesniegumā jānorāda:

1. Vārds, uzvārds;

2. Personas kods;

3. Dzīvesvietas adrese;

4. Adrese ASV, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli.

(Iesnieguma veidlapu var aizpildīt vēstniecībā vai iepriekš izdrukāt no Latvijas vēstniecības mājas lapas www.latvia-usa.org vai arī šeit apakšā kā PDF faili). Iesniegumu atļauts rakstīt brīvā formā, rokrakstā vai datorrakstā.

Saņemot iesniegumu, vēstniecības darbinieks reģistrēs vēlētāju balsotāju sarakstā, iespiedīs pasē spiedogu par dalību 10.Saeimas vēlēšanās un izsniegs izziņu, ka vēlētājs ir reģistrēts balsošanai pa pastu.

Ja vēlētājam nav iespēju personiski ierasties vēstniecībā, lai pieteiktos balsošanai pa pastu, vēlētāja iesniegumu un pasi vēstniecībā var nogādāt starpnieks, piemēram, kāda uzticamības persona vai pasta kurjers (UPS, DHL, FedEx). Ja pase un pieteikums vēstniecībā tiek nogādāts ar pasta kurjeru, vēlētājam pašam jāapmaksā pasta kurjera pakalpojumi pases un izziņas nosūtīšanai atpakaļ. Vēstniecība neuzņemas atbildību par pasta kurjera pakalpojumu kvalitāti.

Lūdzu, ievērojiet - ja esat pieteicies balsošanai pa pastu, Jums nebūs iespēju balsot vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī. Līdz 10.septembrim vēlētājam ir tiesības mainīt adresi, uz kuru saņemt vēlēšanu materiālus. Par šo vēlmi jāpaziņo vēstniecībai līdz 10.septembrim.

Kā nobalsot pa pastu? Ja vēlētājs ir pieteicies balsošanai pa pastu, vēstniecības darbinieks vēlēšanu materiālus uz vēlētāja iesniegumā norādīto adresi izsūtīs laikā no 2010.gada 10. līdz 17.septembrim.Saņemot pa pastu nosūtītos vēlēšanu materiālus, jārīkojas šādi:

1. No visām vēlēšanu zīmēm izvēlieties vienu – ar to kandidātu sarakstu, kura pārstāvju ievēlēšanu Saeimā atbalstāt.

2. Ja vēlaties, šajā vēlēšanu zīmē ar “+” atzīmējiet tos kandidātus, kuru ievēlēšanu īpaši atbalstāt un izsvītrojiet tos kandidātus, kuru ievēlēšanu neatbalstāt. Šādu grozījumu veikšana vēlēšanu zīmē nav obligāta.

3. Izvēlēto vēlēšanu zīmi ievietojiet vēlēšanu aploksnē, aploksni aizlīmējiet.

4. Vēlēšanu aploksni kopā ar reģistrācijas lapu ievietojiet pasta aploksnē un nekavējoties nosūtiet atpakaļ vēstniecībai.

Lūdzu, ievērojiet - vēlētājam savs balsojums vēstniecībai jānosūta ar tādu aprēķinu, lai vēstniecība to saņemtu līdz vēlēšanu dienai, 2010.gada 2.oktobrim.Informējam, ka ar tuvāku informāciju par 10.Saeimas vēlēšanām ir iespējams iepazīties Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā www.cvk.lv.

Latvijas vēstniecība laipni aicina Jūs jautājumu gadījumā kontaktēties ar vēstniecības Konsulāro nodaļu pa tālruni 202 328 2840 vai izmantojot e-pastu: consulate.usa@mfa.gov.lv.

NY Times

That Daring Gypsy Strikes Again, and Anew

We all know Bizet’s “Carmen,” or think we do.

Its familiarity is the greatest challenge to any company presenting it. The acclaimed English director Richard Eyre made this point repeatedly in interviews before the opening of his new Metropolitan Opera production of “Carmen.” Without resorting to gratuitous touches and provocative changes to the opera, he said, he wanted to subvert the familiarity so that audiences would leave shocked and awed yet also touched by this 1875 masterpiece.

That is easy to say, but Mr. Eyre, in his Met debut, has actually done it. With this gripping new “Carmen,” the company rang out 2009 on Thursday evening with a solid success, replacing Franco Zeffirelli’s clueless and clunky production of 1996. Other than updating the Seville setting of the opera to the 1930s from the 1830s, to invoke the brutally repressive period of the Spanish Civil War, Mr. Eyre has created an essentially traditional “Carmen.” Yet, by flushing out details that show the characters bucking against civic and sexual constraints, he uncovers the rawness and daring at the opera’s core.

In the naturalness of the performances, from that of the Latvian mezzo-soprano Elina Garanca in the title role to those of the children in the chorus who scamper into the town square to watch the changing of the guard, it is clear that Mr. Eyre has lavished attention on everyone. The singers benefited immensely from the work of the rising 34-year-old Canadian conductor Yannick Nézet-Séguin, in his Met debut, who led a bracing, fleet and fresh account of the score, although he started the rousing prelude at a breakneck, frenetic tempo.

The production’s success is something of a surprise because the advance buzz had not been encouraging. The Met conceived this as a vehicle for the soprano Angela Gheorghiu, singing the mezzo-soprano title role for the first time, and her husband, the tenor Roberto Alagna, an experienced Don José. But in August Ms. Gheorghiu withdrew from the first six of eight scheduled performances, citing “personal reasons,” which were later revealed to be marital troubles. (She and Mr. Alagna are in the process of divorce.) So the Met brought in Ms. Garanca, best known for her vocally lustrous and agile performances of Rossini. The production provides an ideal context for Ms. Garanca’s nuanced, sexy and cagey portrayal.

The sets and costumes by Rob Howell, in his Met debut, are crucial to the dramatic impact of Mr. Eyre’s concept. During the orchestral prelude, an ominous gray brick wall, sliced through with a blood-red slash, separates to reveal the circular arena that becomes the central scenic element of the staging. The arena’s earthen walls are crumbling in places. Rotating on a turntable, the set suggests, successively, a town square; the tavern where the Gypsies mingle with soldiers; the smugglers’ hideout in the mountains; and the area outside the bullring.

In the opening scene Mr. Eyre uses the set effectively to depict the tensions between the townspeople and the menacing soldiers. A chain-link fence surrounds the arena. On the outside, we see the soldiers in their barracks: bored, playing card games, shaving, reading newspapers. Inside, through the fence, we see the gathering crowd. When the set rotates, the square is revealed, and people stream in. We first see Mr. Alagna’s Don José, an obedient corporal, marching in step with the other solders.

The female choristers who play the Gypsies in a cigarette factory look poignantly real when they first appear (from an underground work area), wearing beige dresses and dusty factory aprons. Only Carmen wears a lacy black dress under her apron. And during the Habanera, when Carmen decides to ensnare the shy and attractive Don José, instead of prancing about the stage doing the typical Carmen dance, Ms. Garanca rinses out her sweaty apron in an open basin in the square, then coyly washes her bare legs.

Ms. Garanca does not have the sort of big, smoldering voice that many opera buffs want in a Carmen. But she sings with rich sound, an unerring feel for the nuance and subtext of a phrase, and alluring sensuality. The clarity in her singing makes this Carmen seem intelligent and wily. A lovely blonde, Ms. Garanca, 33, is captivating in her curly black wig.

Whether Mr. Alagna has made the most of his abundant vocal gifts during his career is a constant topic of discussion in opera circles. And struggling with a cold, he had to skip the final act of the dress rehearsal on Monday. On Thursday he sounded congested at times.

Yet Don José remains one of his strongest roles. The grainy texture of his sound mingles well with the nasal colors of the French language. He sings with an involving blend of intensity and refinement. To his credit, even when under the weather, he tried to sing the climactic B flat in the “Flower Song” pianissimo, as written, something few tenors do. He cracked a little but nearly pulled it off. And he gives himself over to this complex role, conveying the pitiable anguish of the weak-willed Don José, who is overcome with desire for Carmen yet disgusted with himself for abandoning his responsibilities, both to his regiment and to his forgiving mother back home.

The soprano Barbara Frittoli is wonderful as the good-hearted and constant Micaëla, an emissary from Don José’s mother. Her vibrato is sometimes overly throbbing, but the Italianate richness of her voice makes her Micaëla seem a young woman of courage and determination. And she appears achingly vulnerable with her sensible wool coat and brown satchel.

The baritone Mariusz Kwiecien absolutely looks the part of the dashing, cocky toreador Escamillo, a role that straddles the bass-baritone divide. After an uneven “Toreador Song,” music that takes him to the weaker, lower register of his voice, he sang with robust sound and panache. The bass Keith Miller was a standout as the wily officer Zuniga.

The choreographer Christopher Wheeldon has created fetching dances for this production, especially in the tavern scene, in which the Gypsies for once refrain from generic, exotic twirling and do some nifty, rhythmically intricate tapped steps.

But this is Mr. Eyre’s triumph. In only his third opera, he knew what he wanted. I have never seen the final scene, in which the crazed Don José stabs the fatalistically defiant Carmen, executed with such stunning realism, a dangerous mingling of sex, rebellion and violence: the very essence of “Carmen.”

LR Valsts prezidents Dr. Valdis Zatlers atkal apmeklē Ņujorku no 20. līdz 25.septembrim lai piedalīties ANO klimata maiņas forumā, ANO ģenerālsapulcē un Klintona pasaules forumā. Prezidents Zatlers un Lilita Zatlere arī apmeklēs Jēlas (Yale) universitāti un tiksies ar Ņujorkas latviešiem. VP Zatlers arī piedalīsies Goda konsulāta organizētā apaļā galda sanāksmē kur viņš stāstīs tautsaimniekiem, investoriem un presei par jaunākiem notikumiem Latvijā.

Svētdien 20.septembrī, latviešu sarīkojumā Salas baznīcā, šeit bildē no kreisas, LR. Goda konsuls Ņujorkā, Daris Dēliņš (tura Matīss Dēliņu), māc Lāris Saliņš, Lilita Zatlere, V.E. LR VP Dr. Valdis Zatlers, un Lūsina (Lucine) Dēliņā (tura Lūna Dēliņu)

2009.gada 6.jūnijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiesības piedalīties ir arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs.

Vēlētāji ārvalstīs var piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, balsojot pa pastu. Pieteikties balsošanai pa pastu var līdz 2009.gada 25.aprīlim. Latvijas vēstniecībā ASV (2306 Massachusetts Ave., N.W., Washington, DC 20008).

Pieteikties balsošanai pa pastu varēs gan personiski, gan nosūtot attiecīgu pieteikumu pa pastu. Pieteikumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un adresi ārvalstī, uz kuru nosūtāmi balsošanas materiāli (pieteikuma formu skatīt šeit).

Saņemtos pieteikumus pārstāvniecība nosūtīs pasta balsošanas vēlēšanu iecirknim Rīgā. Visiem pasta balsošanai reģistrētajiem vēlētājiem pasta balsošanas vēlēšanu iecirkņa komisija no 2009.gada 8.maija līdz 13.maijam ierakstītā vēstulē no Rīgas izsūtīs balsošanas materiālus uz norādīto adresi ārvalstī.

Līdz 2009. gada 7. maijam pieteikumus balsošanai pa pastu vēlētājs varēs nosūtīt pa pastu vai nodot personīgi arī vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu – Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, Elizabetes ielā 57, Rīgā, Latvijā, LV – 1050.

Vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs, nevar piedalīties Latvijas pašvaldību vēlēšanās, kas notiks vienlaicīgi ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Informējam, ka ar papildus informāciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir iespējams iepazīties Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā.

Latvijas vēstniecība laipni aicina Jūs jautājumu gadījumā kontaktēties ar vēstniecības Konsulāro nodaļu pa tālruni (202) 328-2840 vai izmantojot e-pastu embassy.usa@mfa.gov.lv.

Latvijas vēstniecība ASV 
www.latvia-usa.org

2009.g.23.martā, Prezidentam Valdim Zatleram kā dzimšanas dienas dāvana tika pasniegts pirmā kopija no dokumentālā filmas "Padomju stāsts" (The Soviet Story) jaunā daudzvalodas DVD. DVD viņam uzdāvināja Rīgas pilī filmas izdevējis Ņujorkietis Daris Dēliņš.

Jaunam DVD ir subtitri 15 valodās (čehu, franču, igauņu, itāļu, krievu, lietuviešu, poļu, portugāļu, ungāru, ukraiņu, somu, spāņu, vācu, zviedru, kā arī latviski). Jaunam DVD ir arī papildas intervijas 25 minūšu garumā kas vēl nav izrādītas, filmas rezīsoru Edvīna Šnores komentārs, un krāsu brošūra par filmu.  DVD izgatavots NTSC (Ziemeļamērikas) un PAL (Eiropas) TV standarta formatā.

Filmas režisors Edvīns Šnore atklāšanā Latvijas Okupācijas muzējā 25.martā teica, ka filmas izlaišana tagad daudzvalodas DVD formatā ir īpaši nozīmīgi notikums  jo ir pagājuši 20.gadi kopšš komunisms pārvarēts Eiropā un 60.gadi kopš 1949.g. 25.martā sākās deportācijas Latvijā.

Filmas izdevējis Daris Dēliņš teica, ka jaunais DVD ir unikāls notikums Latvijas filmas vēsturē jo nav nekad latviešu filma tulkota un izplatīta tik daudzās valodās. Tas arī unikāls sasniegums pasaules DVD tirgu mērogā. “Filma ir ideāla dāvana ārpus Latvijas mūsu draugiem un paziņām, vietējiem politiķiem un valdības pārstāviem, skolām un bibliotēkām. Tā varēsim cilvēkus informēt par šo svarīgo Latvijas un Eiropas vēstures posmu kas vēl šodien atskana Eiropas un Latvijas ārpolitikas jautājumos” komentēja Daris Dēliņš.

Filmas izdevējis ir arī gādājis, ka jaunā DVD kopijas tiks sagādātas LR Valsts prezidentam un Ārlietu ministrijai lai to varētu pasniegt ārzemu valsts pārstāviem ar kuriem tiekās Valsts prezidents, Ārlietu ministrs, un Latvijas vēstnieki ārzemēs. PBLA ir sniegusi finansiālo atbalstu lai ĀM varētu sagādāt jaunā DVD kopijas (kā arī palīdzējis finansiāli nokārtot filmas arhīva materiālu iegūšanu).

Latvijā filma dabūnam Rīgā Okupācijas muzejā (OM). Muzejam par labu ies daļa no DVD pārdošanas ienākumiem.Latvijā OM ir filmas eksklūsīvais izdevējis.

Ārpus Latvijas, filmu var iegādāties pie www.sovietstory.com/buy-dvd/.

Var vairāk lasīt par filmu pie www.sovietstory.com kur arī var noskatīties filmas traileru.

Izcilais tenors, operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko, kas jau 30 gadu vecumā izveidojis veiksmīgu starptautisko karjeru, debitēja Ņujorkas Metropolitēna Operā pirmdien 9.martā A.Dvoržāka Nārā, kopā ar slaveno amerikāņu soprānu Renē Flemingu.

Recenzijā par šo vakaru, New York Times laikraksts rakstīja 11.martā:

“Aleksandrs Antonenko, a Latvian tenor, had a remarkable outing in his Met debut as the Prince. A handsome, virile stage presence, Mr. Antonenko moved with a winning confidence and ease. His ardent lyricism and powerful sound marked him as a performer of considerable promise.”

Aleksandrs Antoņenko uzstāsies atkal šai operā 14., 17. un 21.martā.

Tuvāk informāciju par šīm izrādēm var atrast The Met mājas lapā.

Par Aleksandru Antoņenko var vairāl lasīt Latvijas Kultūras ministrijas portālā.

26.janvārī, atzīmējot Latvijas starptautiskās atzīšanas de iure 88.gadadienu jeb Diplomātu dienu, LR pilnvarotais  vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs LR vēstniecībā Vašingtonā atklāja speciālu foto galereju kur attēlots visi pārstāvi kas vadījuši Latvijas misiju ASV kopš 1922.gada, kad ASV oficiāli atzina LR dibināšanu.

Vēstniecības bilbliotēkā portretu galērijā redzams Ludviga Sējas, Alfreda Bilmaņa, Jūlija Feldmaņa, Arnolda Špekes, Anatola Dinberga, Ojāra Kalniņa, Alva Roņa un Māra Riekstiņa foto attēli.

Pieņemšanā vēstnieks pasniedza Ārlietu ministrijas atzinības rakstu LR goda konsulam Darim Dēliņām par ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā ASV, Latvijas un ASV sadarbības kultūras jomā veicināšanā.

Atzinības rakstus arī pasniedza Latviešu skolas pārzinei Dainai Blokai par ieguldījumu latviskās identitātes stiprināšanā vietējās latviešu un vēstniecības 1.sekretāram Edgaram Trumpkalnam par par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas un ASV divpusējo politisko attiecību stiprināšanā un Latvijas pievienošanās ASV bezvīzu programmai.

Sestdien 25.oktobrī un svētdien 26.oktobrī notik filmas 'Rīgas sargi' pirmizrādes Fortu Loderdēlas internacionālā filmu festivālā (Fort Lauderdale International Film Festival). Festivāls patstāv jau 23.gadus. Filmas seanses apmeklēja ap 200 skatītāju, to starpā arī vietējie latvieši. Piedalījas arī filmas režisors Aigars Grauba un producents Andrējs Ēķis

2008.g.16 un 18.novembrī filmu izrādīs „AFI European Film Showcase” festivālā, Silver Springs, Maryland (www.afi.com/silver).

'Rīgas sargi' ir Latvijas iesniegums 2008.g. „Oskaros”, izcilā svēšvalodas filmu kategorijā (Foreign Language Competition). Sekmīgās nominētās filmas paziņos 2009.g.22.janvārī.

'Rīgas sargi' ir vissekmīgākā filma Latvijas vēsturē. Līdz šim to noskatījušīes tuvi pie 300,000 skatītāju.

No 2008.g.11.novembra līdz 18.novembrim, filmu Latvijā izrādīs 200 pilsētās lai atzīmēt LR 90.gadu dienas jubilēju.

Šeit bildē redzami, no kreisas: Daris Dēlins, LR goda konsuls Ņujorkā, Aigars Grauba, Andrējs Ēķis, Berijs Movēls (Barry Mowell), LR goda konsuls Florīdā.

2008. gada 17.oktobrī ASV prezidents Dž.Bušs apstiprināja Latvijas pievienošanos ASV bezvīzu programmai (Visa Waiver Program - VWP).

Sākot no 2008. gada 17. novembra Latvija ir ASV bezvīzu programmas (Visa Waiver Program) dalībvalsts, kuras ietvaros Latvijas pilsoņi var ceļot uz ASV bez vīzas tūrisma un biznesa nolūkos.

Būtisks priekšnosacījums ieceļošanai ASV bez vīzas ir Latvijas pilsoņa biometriskā pase, kuru izdošana Latvijā uzsākta 2007.gada 20.novembrī.

Lai ieceļotu ASV bez vīzas, Latvijas pilsonim pirms ceļojuma ir jāsaņem apstiprinājums no Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas (Electronic System for Travel Authorization, turpmāk - ESTA). 

ESTA ir bezmaksas automatizēta sistēma, kas tiek izmantota, lai noteiktu apmeklētāju tiesības ceļot uz ASV bezvīzu programmas ietvaros, kā arī, lai šāds ceļojums neradītu likumpārkāpuma vai drošības risku.

ESTA iesniegumu ir atļauts iesniegt ceļotāja vārdā arī trešajai pusei, piemēram, radiniekam vai ceļojumu aģentam.

Šeit attrodams atbildes jautājumiem par bez vīzas programu.

Lūgums arī apmeklēt ASV vēstniecības Rīgā mājas lapu.

12.04.08	Maija Kovaļevska uzstājās atkal Ņujorkas Metropolitēna operas 2008-2009 sezonā   Latviešu talantīgā operas soliste soprāns Maija Kovaļevska uzstāsies atkal Ņujorkas Met operas namā. Šo sezonu viņi izpilda Mimi lomu slavenā Pučīni operā "Bohēma".   Maija Kovaļevska pabeigusi Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālistu klasi, turpināja studijas Itālijā un savu karjeru veido sadarbībā ar slaveno operas zvaigzni Mirellu Freni. Pēc uzvaras prestižākajā pasaules vokālistu konkursā "Operalia" un spožās uzstāšanās Mimi lomā Dž.Pučīni operā "Bohēma" Valensijas operā, Maija tika uzaicināta dziedāt Metropolitēna operā Ņujorkā. Maija Kovaļevska kopā ar latviešu dziedātāju Elīnu Garanču vācu žurnālā "Festspiel" pagājušajā gadā tika ierindota starp desmit labākajām pasaules dziedātājām.   Ņujorkas Met operas namā Maija Kovaļevska uzstāsies šogad 15., 18., 22., 26., un 29. decembrī un nākošu gadu 3., 6., un 10.janvārī. Tuvāk informācija par izrādēm atrodama Met operas mājas lapā.   Tuvāk informācija par Maija Kovaļevsku atrodama viņas mājas lapā.
12.09.08	Mariss Jansons uzstājās Karnegī zālē ar Bavārijas radio simfonisko orķestri - 2009.g. 13., 14. un 15. martā   Pasaulslavenais latviešu izcelsmes diriģents Mariss Jansons 2009.g. 13., 14. un 15. martā atkal viesosies Ņujorkā. Karnegī zalē (Carnegie Hall) viņš diriģēs Bavārijas radio simfonisko orķestri. Tuvāk informācija par koncertiem atrodama Karnegī zāles mājas lapā.
12.09.08	Elīna Garanča atkal uzstājās Ņujorkas Metropolitēna operas 2009. sezonā   Latvijas starptautiskā operzvaigzne Elīna Garanča, kuras izkopto, emocionāli piepildīto mecosoprānu un spilgtos skatuves tēlus augstu novērtē Eiropas operteātros un festivālos, atgriežās Ņujorkas Metropolitēna operā 2009.g. 1., 6. un 9. maijā, uzstājoties Rosinī operā "Pelnrušķīte" (La Cenerentola /  Cinderella).   Informācija par biļetēm un izrādēm atrodama Met operas mājas lapā. Tuvāk informācija par Elīnu Garanču var atrast viņas mājas lapā.
3.12.09	Aleksandrs Antoņenko - speciāls labdarības koncerts - pirmdien 16.martā Ņujorkā   Aleksandrs Antoņenko uzstāsies speciālā koncertā kopā ar pianistu Reini Zariņu.   Programmā latviešu komponistu darbi un izvilkumi no operām. Pēc koncerta tikšanās ar māksliniekiem pie vīna un uzkožamiem   Pirmdien, 16. martā pulksten 19:00 (7:00 PM).   Jonkeru Latviešu ev. Lut. baznīcā 254 Valentine Lane, Yonkers. NY.   Ieeja: ziedojumi sākot ar $50.00, studentiem $25.00, bērniem brīva.   Labvēļu vārdi (vismaz $100.00) būs programmā sponsoru sarakstā.   Čeki rakstāmi uz “Latvian National Opera Guild” vārda un nosūtami uz Juris Padegs, 22 Minturn Street, Hastings un Hudson, NY 10706-1133.Tuvāka informācija: J. Padegs 914-478-0134 vai A. Pelše 516-319-9491.   Atlikums tiks veltīts paredzētajam Bruno Skultes “Vilkaču mantiniece” iestudējumam.   Var lasīt vairāk par Aleksandru Antoņenko LR Kultūras ministrijas portālā.
4.07.09	Pieņemšana latviešu mecosoprānei Elīnai Garančai - sestdien, 2009.g.2.maijā   Latvijas Goda konsulāts Ņujorkā un Latvijas Nacionālās Operas Ģilde Jūs aicina piedalīties pieņemšanā par godu izcilajai latviešu mecosoprānei Elīnai Garančai.   Anglijas laikraksts „The Independent” raksturoja Elīnu Garanču kā „viena balsss no miljona”. Elīna Garanča apmeklēs Ņujorku šogad maijā lai uzstātos Ņujorkas Metropolitēna Operā Rosinī operā "Pelnrušķīte" (La Cenerentola /  Cinderella) (1., 6. un 9.maijā).   Pieņemšanā sestdien 2.majā, Elīna Garanča parakstīs savu jauno CD Bel Canto, ko izdevis prestīžais klasiskās mūzikas ierakstu apgāds  Deutsche Grammophon. Diskā slavenā latviešu dziedātāja izpilda sev tuvākos bel canto šedevrus – gan plaši pazīstamus hitus, gan mazāk dziedātas ārijas no 18.gadsimta pirmās puses itāļu operām (Doniceti, Bellīni, Rosīni), apliecinot, ka apzīmējums bel canto (skaistā dziedāšana) šim repetuāram nav nejaušs.   Atlikums no ziedojumiem par labu LNOG darbam atbalstot Latvijas Nacionālo Operu.   Kad:   Sestdien, 2009.g. 2.maijā, plkst 17:00-18:30 Kur:    Consulate of Latvia in New York, 155 Perry Street, Suite 1B,  New York, NY 10014. Tel: 1-646-230-0590. (in the West Village; nearest cross street is Perry & Washington).   Auto novietošana: parking garages are located on the corner of Perry and Greenwich Streets and on the corner of Charles & Washington Streets. Apakšzemes vilciens: on the 1 line, nearest stop is Christopher/Sheridan Square or 14th Street on the 1, 2 and 3 lines.   RSVP:  Lūgums pieteikties līdz pirmdienai 27.aprīlim. E-pasts: info@latvia-newyork.org vai tāl 1-646-230-0590.   Ziedojums:     $30 no personas (ieskaita jauno Bel Canto CD).Čeki rakstāmi: ‘Latvian National Opera Guild’.
5.25.09	"Dziesmas ceļo pāri okeāniem un veicina sadarbību" - RTU Rīgas Biznesu Skolas Koris uzstājās kopā ar Ņujorkas Japāņu Koŗu Biedrību - ceturtdien, 25.jūnijā, plkst 19:30   RTU Rīgas Biznesa skolas kori, ko vada dirigents Einārs Verro, pulcējās vairāk nekā 40 no skolas absolventiem. Vairums šodien strādā augstās pozicijās kā menedžeri, firmas īpašnieki, vai citās profesionālās biznesu aktivitātēs. Ar savām dziedāšanas spējām koris guvis novērtējamu atzinību un ar savām dziesmām papildina dažādus biznesa un labdarības pasākumus (tuvāk informācija atrodama pie www.rbs.lv ).   Ņujorkas Vīru Koris ir dziedātāju apvienība, kuru 1991.g.dibinājis Ņujorkā dzīvojošie japāņu komersanti un biznesa profesionāļi. 2004.g. korim pievienojās sieviešu balsis un tas tagad tiek dēvēts par Ņujorkas Koru Biedrību, kuras diriģents šodien ir Kousuke Iwasaki. Koriem ir bijuši dažādi sasniegumi to starpā dziedot Amerīkas valsts himnu Yankee Stadium Ņujorkā 2004.g. un uzstājoties Carnegie Hall 2005.g.. 2008.g. gatavotā dokumentāla filma par kori „Vai dziedāsim?” ir apbalvota un izrādīta ASV publiskā televīzijas kanālā (PBS). (skat www.nymc.net).Abi kori pasniegs populārākās dziesmas no saviem repertuāriem. Lūgums piedalīties !   Kad:  Ceturtdien, 2009.g. 25.jūnijā, plkst 19:30   Kur:   Immanuel Lutheran Church 122 East 88 Street • New York, NY 10128(corner of Lexington Avene and 88th Street) Directions: Immanuel is located at the corner of Lexington Avenue and 88th Street on Manhattan's Upper East Side, convenient from the M101, M102, and M86 bus linesand by Subway, #4, #5, and #6 line, 86th Street stop.   Biļetes:  $10 pieaugušajiem; $7 bērniem (varēs iegādāties pie durvīm).
12.13.09	Elīna Garanča atgriežās Ņujorkā lai uztāties atkal pie The Met Izcilā latviešu mecosoprānei Elīna Garančai atkal apmeklēs Ņujorku lai uzstāties Džordza Bizē “Carmen”operas pirmizrādē Ņujorkas Metropolitēna operas namā.   Elīnas Garanča spēlēs Karmēnu šai iestudējumā 2009.g.31.decembrī un 2010.g. 5., 8., 12., 16., un 21. janvārī.   2010.g. 16.janvāra izrāde tiks nodota HD (High-Definition) tiešuizrādē ko varēs noskatīties kinocentros visā pasaulē. Skat tuvāk informāciju pie www.metopera.org kur uzdoti izrādes laiks un pilsētas.      Elīna Garanča pagāšu mēnesi saņēma ECHO Klassik 2009 Award - Singer of the Year – priekš savu solo CD ieskaņojumu "Bel Canto" – ko pasniedza Vācijas Deutsche Phono-Akademie.   Par Elīnu Garanču vai vairāk lasīt viņas mājas lapā www.elinagaranca.com.
12.16.09	Maija Kovaļevska atkal uzstāsies pie 'The Met' 2010.gadā - 'Karmenas' operas izpildījumā Izcilā latviešu soprāne Maija Kovaļevska atkal apmeklēs Ņujorku lai uzstāties Džordza Bizē “Carmen” operas izrādē Ņujorkas Metropolitēna operas namā.   Maija Kovaļevska spēlēs Mihaela (Micaela) šim iestudējumam 2010.g.30.janvārī, 1.,5.,9. un 13. februārī, 28.aprilī, un 1.maijā. Skat tuvāk informāciju pie www.metopera.org.     Par Maiju Kovaļevsku vai vairāk lasīt viņas mājas lapā www.maija-kovaleksva.com
12.26.09	Filmas "Rūdolfa mantojums" - ASV pirmizrāde - sestdien 2010. gada 16. janvārī LR Goda konsulāts Ņujorkā Jūs aicina piedalīties filmas "Rūdolfa mantojums" ASV pirmizrādē, jaunākais piedāvājums no "Rīgas sargi" producentiem Andrejs Ēķis un Aigars Grauba.   Kad: sestdien 2010.g. 16.janvārī, plkst 16:00 Kur: Scandinavia House, 58 Park Avenue, New York 10016 (starp 37.un 38.ielām). Biļetes: pieaugušiem $10; bērniem un studentiem zem 16.g.v. $6:50.Var iegādāties pie durvīm vai zvanīt uz 1-646-230-0590.   "Tautiska filma, kurā prieki ar bēdām vijas un mīlestība dzīvotgribu vairo".   Pie šīs saites var noskatīties filmas traileru Click here to view trailer   Tā savu jauno un tautā šķiet bezgala ilgi gaidīto filmu "Rūdolfa mantojums" raksturo pats tās autors un režisors Jānis Streičs. Filma, ko sniedz ‘Rīgas sargi’ producenti Andrējs Ēķis un Aigars Grauba, ir Jāņa Streiča veltījums Blaumanim ar patvaļīgu atskatīšanos uz notikumiem, kad Skroderdienu varoņi bija pavisam jauni. Tiem doti citi vārdi, kā arī darbība pārnesta uz daudz vēlāku laiku nekā Blaumanim.   Bija jau savulaik doma uztaisīt filmā pašas "Skroderdienas", bet neviens neuzdrošinājās to darīt - Silmaču ļaužu dzīve ir skatuves klasika un savādāku interpretējumu ļaudis var arī nepieņemt. Bet, studējot Blaumani, Jānis Streičs atrada atbalsta punktu, un tas bija it kā garāmejot pateikts vārds par kādu brašu latvieti Rūdolfu, kas varētu būt vectēvs kādam Silmaču varonim   ....Ir XX gadsimta sākums, kas solīja latviešiem pārticīgu un laimīgu nākotni, bija modusies tautas nacionālā pašapziņa, un auga zemnieku varēšana pārspēt pat muižniekus. Vecais ķeizara zaldāts Rūdolfs Rūdups (Romualds Ancāns), ar savu bagātību un lepnību būdams baronam (Uldis Dumpis) kā dadzis acīs, kļūst gaužām nevaldāms, kad viņu ķer Amora bulta.   Vienkāršas kalponītes Emīlijas (Rēzija Kalniņa) dēļ vecais gatavs uz visu. Bet meiča mīl viņa krustdēlu Kārlēnu (Arturs Skrastiņš). Pa vidu mijās gan manta, gan barona patvaļa un blēži. Divu radinieku cīņa par Emīlijas sirdi izmaina kā abu vīriešu, tā pašas kalponītes likteni, lai viņai cauri asarām beidzot acīs atmirdzētu saulīte...   Bez jau nosauktajiem aktieriem filmā redzēsim Jāni Paukštello (mācītājs), Ingrīdu Andriņu (baronese), Daini Gaideli (Andžs), Veltu Straumi (Trīne), Ventu Vecumnieci (lielmāte). Tautisku mūziku sarakstījis komponists, mūziķis, dziedātājs Uģis Prauliņš, kas savulaik, rakstījis mūziku arī Aigara Graubas filmām. Filmu, tāpat kā "Rīgas sargus", producējis Andrejs Ēķis. Noteikti jāatzīmē, ka pie filmēšanas kamerām stāvējuši latviešu kino vecmeistari - operatori Gvido Skulte un Harijs Kukels.   Pats neparastākais: "Rūdolfa mantojums" ir pirmā digitālā latviešu filma. Tas nozīmē, ka nav lentes materiāla, bet filmēts ar augstas izšķirtspējas kamerām HD kvalitātē.
5.12.10	Rīgas Domes zēnu koru koncerti Ņujorkā - 30.maijā, 1.un 2.jūnijā Rīgas Doma zēnu koris atkal viesosies ASV š.g. maijā un jūnijā. Publikai Ņujorkā būs iespēja viņus redzēt koncertos 31.maijā, 1.un 2.jūnijā.   Rīgas Domas zēnu koris Latvijas koru saimē ir viens no visaktīvāk koncertējošiem kolektīviem, kura devums 2001. gadā novērtēts ar Lielo Mūzikas balvu. Koris ir saņēmis arī gada balvu par labāko mūzikas ierakstu. (2000. gadā par Uģa Prauliņa un RDZK projektu „Odi Et Amo”).   2001. gadā koris apbalvots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par kordziedāšanas tradīciju stiprināšanu 4. Starptautiskajā zēnu koru festivāla “Rīgas Doms” koncertos Latvijā. Līdzās sniegumam labdarības akcijās un priekšnesumiem daudzām Latvijā oficiālās vizītēs esošām amatpersonām ( to vidū minami ASV, Somijas, Uzbekijas, Ukrainas un Turcijas prezidenti, Velsas princis Čārlzs, Apvienotās Karalistes karaliene Viņas Majestāte Elizabete II u.c.), regulāri notiek kora koncerti ne tikai visas Latvijas vadošajās koncertzālēs un baznīcās, bet arī daudzās jo daudzās pasaules valstīs. Koris pabijis Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Francijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Amerikā, Kanādā, Japānā.   Kur un kad: koncerti Ņujorkā:   Svētdien, 30.maijā, plkst 16:00 - Ņujorkas draudzes lauku īpašumā, Katskiļu kalnos, Elka Park,  NY Otrdien 1.jūnijā, plkst 13:10 - Quaker Ridge School, 125 Weaver St. Scardsale, NY Trešdien 2.jūnijā, plkst 13:00 - Trinity Church, Broadway at Wall St. , New York, NY  Trešdien 2.jūnijā, plkst 19:30 - Church of the Heavenly Rest, 2 East 90th St. (at 5th Ave.)   New York, NY   Tūvāk informācija par šiem koncertiem: lūgums sazināties ar Andreju Jansonu: tāl. 201 944 1273; e-pasts jansonsa@gmail.com
7.14.10	Ņujorkā mobilā pases darbstacija darbosies 2010.g. 27, 28 un 29 jūlijā   Lai veicinātu Latvijas valsts piederīgiem pases iegādāšanu vai atjaunošanu, LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti apmeklēs Ņujorku šī gada jūlijā, kuras laikā mobilās pasu darbstacijas izmantos pasu pieteikumu pieņemšanai ārpus vēstniecību telpām.   Vēstniecība (Vašingtonā) vēl pieņem pierakstus uz visām pilsētām - lūdzu sazinaties ar vēstniecību pa e-pastu consulate.usa@mfa.gov.lv vai zvaniet: 202-328-2840! Var ari ierasties minetas pilsetas bez pieteikuma, ja Jums ir visa nepieciesama informacija [vārds, uzvārds; personas kods;augums (centimetros);vai tautību vēlas ierakstīt pasē (jā/nē); ja vēlas pasē ierakstīt ziņas par nepilngadīgu bērnu – bērna uzvārds, vārds un personas kods (vai dzimšanas datums); ja vēlas pasē ierakstīt uzvārda vēsturisko vai oriģinālformu, tad jānorāda uzvārda vēsturiskā vai oriģinālforma un dokuments, no kura ierakstāmas šīs ziņas (piemēram, laulības vai dzimšanas apliecība].   Ņujorka darbības laiki un vietas būs:   otrdien, 27.jūlijā no 9.00 līdz 13.00 un no 14.00 līdz 18.00; Vieta: Ņujorkas Draudzes Salas Baznīcas Pastorāta telpās (Long Island)35 Beaumont Drive, Melville, New York 11747, tel. 631-643-5297   trešdien,28.jūlijā no 10.00 līdz 14.00 un no 15.00 līdz 19.00; Vieta: Nujorkas Draudzes Jonkeru Baznica 254 Valentine Lane (pie Leighton Ave.), Yonkers, New York 10705, tel: 914-476-4787   ceturtdien, 29.jūlijā no 10.00 līdz 14.00 un no 15.00 līdz 19.00; Vieta: Ņujorkas Draudzes Namā 564 Second St (pie 5. avenijas), Brooklyn, New York 11215   Atbildīgā persona Ņujorkā: Baiba Pinnis, tālr.: 914-631-5725; e-pasts: pinnis@banet.net     Par šo pasākumu var vairāk lasīt LR vēstniecības mājas lapā.
6.25.11	Par Tautas nobalsošanu 2011.g.23.jūlijā   Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 21.jūlijā atbalstīja Ārlietu ministrijas priekšlikumu 23.jūlija tautas nobalsošanā par 10.Saeimas atlaišanu ārvalstīs izveidot 78 vēlēšanu iecirkņus 41 valstī, to skaitā arī Amerikas Savienotajās Valstīs.   Amerikas Savienotajās Valstīs papildus vēlēšanu iecirknim Latvijas Republikas vēstniecībā Vašingtonā un pārstāvniecībai Ņujorkā būs vēl vienpadsmit vēlēšanu iecirkņi Mineapolē, Klīvlendā, Sanfrancisko, Losandželosā, Bostonā, Čikāgā, Sv.Pēterburgā, Sietlā, Filadelfijā, Milvokos un Garezerā. (adreses lūdzu skat. zemāk) Līdzīgi arī Kanādā būs papildus vēlēšanu iecirkņi Toronto un Monreālā.   Tā kā tautas nobalsošanā netiks lietots vēlētāju reģistrs, ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos tautas nobalsošanas dienā varēs balsot ne tikai attiecīgajā valstī dzīvojošie Latvijas pilsoņi, bet arī tie vēlētāji, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuri uz ārvalstīm būs devušies īslaicīgā atpūtas vai darījumu braucienā.   Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs tautas nobalsošanas dienā, 23.jūlijā, būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00 pēc vietējā laika. Lai nobalsotu, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.   Vēlēšanu iecirkņi ASV:   Ņujorka, Ņujorkas pavalsts Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība ANO 333 East 50th St. New York, NY 10022 Tālrunis: 212-838-8877   Vašingtona, Kolumbijas apgabals Latvijas vēstniecība ASV 2306 Massachusetts Ave., NW Washington, DC 20008 Tālrunis: 202-328-2840   "Garezers," Mičiganas pavalsts Latviešu centra "Garezers" telpās 57732 Lone Tree Road Three Rivers, MI 49093   Mineapole, Minesotas štats Mineapoles latviešu draudzes nams 3152 17th Ave., S. Minneapolis, MN 55407 Tālrunis: 612-722-4622   Klīvlande, Ohaijo pavalsts Klīvlandes apvienotā latviešu draudze 15120 Detroit Avenue Lakewood, OH 44107 Tālrunis: 440-930-5847     Sanfrancisko, Kalifornijas pavalsts Ziemeļkalifornijas latviešu draudzes nams 425 Hoffman Avenue San Francisco, CA 94114 Tālrunis: 415-550-9056     Losandželosa, Kalifornijas pavalsts Dienvidkalifornijas Latviešu sabiedriskais centrs 1955 Riverside Dr. Los Angeles, CA 90039-3704 Tālrunis: 818-842-3639   Bostona, Masačusetas pavalsts Latviešu luterāņu Trimdas draudzes nams 58 Irving St. Brookline, MA 02445 Tālrunis: 617-232-5994   Čikāga, Ilinojas pavalsts Čikāgas Ciānas draudze 6551 W. Montrose Ave. Chicago, IL 60634 Tālrunis.: 773-728-3947
8.27.11	Informācija par 11. Saeimas vēlēšanām - 17.septembrī   Sestdien, 2011.gada 17.septembrī, Latvijā notiks 11.Saeimas vēlēšanas. Nobalsot vēlēšanās var Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir derīga Latvijas pilsoņa pase.   Kā vēlēšanās var nobalsot ASV dzīvojošie vēlētāji?   ASV dzīvojošiem vēlētājiem ir divas iespējas, kā nobalsot 11. Saeimas vēlēšanās:   1) vēlēšanu dienā, 17.septembrī, personīgi balsot kādā no ārvalstīs vai Latvijā izveidotiem vēlēšanu iecirkņiem;   2) nobalsot pa pastu iepriekš piesakoties Latvijas vēstniecībā ASV, Vašingtonā. Pieteikums balsošanai pa pastu jāsaņem vēstniecībā līdz 2.septembrim. (sīkāka informācija zemāk)   Lūdzu, ievērojiet - ja esat pieteicies balsošanai pa pastu, Jums nebūs iespēju balsot vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī. Vēlētājam (pa pastu) savs balsojums vēstniecībai jānosūta ar tādu aprēķinu, lai vēstniecība to saņemtu līdz vēlēšanu dienai, 2011.gada 17.septembrim.   Kur varēs nobalsot vēlēšanu dienā, 17.septembrī?   11.Saeimas vēlēšanu dienā varēs nobalsot personīgi jebkurā ārvalstīs vai Latvijā izveidotā vēlēšanu iecirkņī. Iecirkņi būs atvērti no 7.00 rītā līdz 20.00 vakarā.   Ņujorkā vēlēšanas iecirknis būs:   Latvijas pārstāvniecība pie ANO 333 East 50th Street, New York, NY 10022, USA, Tālr.: (1) 212 838 88 77   Kā pieteikties balsošanai pa pastu? Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs ierasties personīgi vēlēšanu iecirknī, lai nobalsotu, ir iespēja pieteikties balsošanai pa pastu Latvijas vēstniecībā ASV (2306 Massachusetts Ave., N.W., Washington, DC 20008).   Latvijas vēstniecības ASV darba laiki, kuros varēs pieteikties balsošanai pa pastu, ir noteikti:   Pirmdienās: 14.00 – 16.00 Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās: 10.00 – 12.00   Pieteikties balsošanai pa pastu var līdz 2011.gada 2.septembrim, uzrādot derīgu Latvijas pilsoņa pasi (oriģinālu) un aizpildot iesniegumu.   Pieteikuma veidlapa balsošanai pa pastu - PDF dokuments   Iesnieguma veidlapu var aizpildīt vēstniecībā vai iepriekš izdrukāt no Latvijas vēstniecības mājas lapas. Iesniegumu atļauts rakstīt brīvā formā, rokrakstā vai datorrakstā.   Ja rakstiet brīvā formā, iesniegumā jānorāda: 1. Vārds, uzvārds; 2. Personas kods; 3. Dzīvesvietas adrese; 4. Adrese ASV, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli.   Saņemot iesniegumu, vēstniecības darbinieks reģistrēs vēlētāju balsotāju sarakstā, iespiedīs pasē spiedogu par dalību 11.Saeimas vēlēšanās un izsniegs izziņu, ka vēlētājs ir reģistrēts balsošanai pa pastu.   Ja vēlētājam nav iespēju personiski ierasties vēstniecībā, lai pieteiktos balsošanai pa pastu, vēlētāja iesniegumu un pasi vēstniecībā var nogādāt starpnieks, piemēram, kāda uzticamības persona vai pasta kurjers (piem. ASV pasts, UPS, DHL, FedEx). Ja pase un pieteikums vēstniecībā tiek nogādāts ar pasta kurjeru, vēlētājam pašam jāapmaksā pasta kurjera pakalpojumi pases un izziņas nosūtīšanai atpakaļ. Vēstniecība neuzņemas atbildību par pasta kurjera pakalpojumu kvalitāti. Atgādinam, ka pieteikums balsošanai pa pastu (kopā ar pasi) jāsaņem vēstniecībā līdz 2.septembrim.   Lūdzu, ievērojiet - ja esat pieteicies balsošanai pa pastu, Jums nebūs iespēju balsot vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī.   Līdz 2.septembrim vēlētājam ir tiesības mainīt adresi, uz kuru saņemt vēlēšanu materiālus. Par šo vēlmi jāpaziņo vēstniecībai.   Kā nobalsot pa pastu? Ja vēlētājs ir pieteicies balsošanai pa pastu, vēstniecības darbinieks vēlēšanu materiālus uz vēlētāja iesniegumā norādīto adresi izsūtīs laikā no 2011.gada 3. septembra līdz 7.septembrim.   Lūdzu, ievērojiet - vēlētājam savs balsojums vēstniecībai jānosūta ar tādu aprēķinu, lai vēstniecība to saņemtu līdz vēlēšanu dienai, 2011.gada 17.septembrim.   Informējam, ka ar tuvāku informāciju par 11.Saeimas vēlēšanām ir iespējams iepazīties Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā (www.cvk.gov.lv).   Latvijas vēstniecība laipni aicina Jūs jautājumu gadījumā kontaktēties ar vēstniecības Konsulāro nodaļu pa tālruni (202)328-2840, (202)328-2881 vai izmantojot e-pastu consulate.usa@mfa.gov.lv   Latvijas vēstniecība ASV sadarbībā ar Latvijas Republikas Centrālo vēlēšanu komisiju